# Visu laiku labākās itāļu filmas

Filmas, kas visbiežāk parādās kritiķu topu augšgalā (Il Sorpasso, Movieplayer.it, ComingSoon): neoreālisms, itāļu komēdija, Fellīni, Leone un jaunākie lielie panākumi.

- 9 balsis · 26 vienumi
- 2025. g. 31. dec. · Sofia Pellegrini
- https://even.best/lv/l/102/visu-laiku-labakas-italu-filmas

## Populārākie 25

1. **Saldā dzīve** (2 · ▲2 ▼0) — Federiko Fellīni, 1960. Mastroianni, Anita Ekberg un Trevi strūklaka; Zelta palmas zars Kannās.
2. **8½** (1 · ▲1 ▼0) — Federiko Fellīni, 1963. Marcello Mastroianni režisors radošajā krīzē; Oskars par labāko ārzemju filmu.
3. **Velosipēdu zagļi** (1 · ▲1 ▼0) — Vittorio De Sica, 1948. Tēvs un dēls Romas ielās meklē savu nozagto velosipēdu; neoreālisma simbols.
4. **Leopards** (1 · ▲1 ▼0) — Luchino Visconti, 1963. Bērts Lankasters, balle un Sicīlijas aristokrātijas gals; Zelta palmas zars.
5. **Apdzīšana** (1 · ▲1 ▼0) — Dino Risi, 1962. Gassman un Trintignant in the Lancia Aurelia on the Aurelia 15. augustā.
6. **Fantozzi** (1 · ▲1 ▼0) — Luciano Salce, 1975. Paolo Villaggio, neveiksmīgākais grāmatvedis Itālijā.
7. **Apsēstība** (1 · ▲1 ▼0) — Luchino Visconti, 1943. Viskonti debija no Džeimsa M. Keina filmas “Pastnieks vienmēr zvana divreiz”.
8. **Kabīrijas naktis** (1 · ▲1 ▼0) — Federiko Fellīni, 1957. Džuljeta Masina, naiva prostitūta Romā; Oskars par labāko ārzemju filmu.
9. **Reiz bija Rietumi** (0 · ▲0 ▼0) — Serhio Leone, 1968. Klaudija Kardīna, Henrijs Fonda, Čārlzs Bronsons un Ennio Morikones ermoņika.
10. **Labais, sliktais, neglītais** (0 · ▲0 ▼0) — Serhio Leone, 1966. Klints Īstvuds, Lī Van Klīfs un Eli Valahs kino slavenākajā trio.
11. **Roma, atvērta pilsēta** (0 · ▲0 ▼0) — Roberto Rosselīni, 1945. Anna Magnani okupētajā Romā; filma, kas atklāja neoreālismu.
12. **Reiz Amerikā** (0 · ▲0 ▼0) — Sergio Leone, 1984. Roberts De Niro un pusgadsimts ebreju gangsteri Ņujorkā.
13. **Jaunais Cinema Paradiso** (0 · ▲0 ▼0) — Džuzepe Tornatore, 1988. Toto, Alfredo un Sicīlijas pilsētiņas kino; Oskars par labāko ārzemju filmu.
14. **Dzīve ir skaista** (0 · ▲0 ▼0) — Roberto Benigni, 1997. Tēvs pārvērš koncentrācijas nometni par spēli savam dēlam; trīs Oskari.
15. **Alžīras kauja** (0 · ▲0 ▼0) — Gillo Pontecorvo, 1966. Alžīrijas neatkarības karš, filmēts kā dokumentālā filma; Zelta lauva.
16. **Piedzīvojums** (0 · ▲0 ▼0) — Mikelandželo Antonioni, 1960. Eolijas salā pazūd sieviete, un neviens viņu neatrod.
17. **Parastie nezināmie** (0 · ▲0 ▼0) — Mario Moničelli, 1958. Gassman, Mastroianni un Totò satricinošā kadrā; Dzimst itāļu komēdija.
18. **Umberto D.** (0 · ▲0 ▼0) — Vittorio De Sica, 1952. Pensionārs un viņa suns pēckara Romā.
19. **Roko un viņa brāļi** (0 · ▲0 ▼0) — Luchino Visconti, 1960. Alēns Delons un lukāniešu ģimene, kas emigrēja uz Milānu.
20. **Lielais karš** (0 · ▲0 ▼0) — Mario Moničelli, 1959. Alberto Sordi un Vitorio Gasmans, divi slazdi Pirmajā pasaules karā; Zelta lauva.
21. **Amarcord** (0 · ▲0 ▼0) — Federiko Fellīni, 1973. Atmiņas par Rimini trīsdesmitajos gados; Oskars par labāko ārzemju filmu.
22. **Lielais skaistums** (0 · ▲0 ▼0) — Paolo Sorrentino, 2013. Toni Servillo Džepa Gambardelas lomā pasaulīgajā Romā; Oskars par labāko ārzemju filmu.
23. **Mani draugi** (0 · ▲0 ▼0) — Mario Moničelli, 1975. Piecu Florences draugu «čigāni»; "supercazzola" ir ienākusi vārdu krājumā.
24. **Konformists** (0 · ▲0 ▼0) — Bernardo Bertolucci, 1970. Jean-Louis Trintignant fašistu ierēdnis, Vitorio Storaro fotogrāfija.
25. **Ceļš** (0 · ▲0 ▼0) — Federico Fellini, 1954. Gelsomina un Zampanò Itālijas ielās; pirmais Oskars kā labākā ārzemju filma.
26. **Vēl ir rītdiena** (0 · ▲0 ▼0) — Paola Cortellesi, 2023. Sieviete Romā 1946. gadā; sezonas skatītākā itāļu filma ar vairāk nekā 5 miljoniem skatītāju.

Kā tiek sakārtots šis rangs? Pēc cilvēku balsīm: katrs ▲ pieliek punktu un katrs ▼ atņem vienu. Ikviens var balsot un pievienot to, kas trūkst.