# 2000. gadu Nobela prēmijas laureāti fizikā

Katrs Nobela prēmijas laureāts fizikā laikā no 2000. līdz 2009. gadam, norādot gadu un Nobela fonda oficiālo atsauci. Kurš atklājums, jūsuprāt, bija vissvarīgākais?

- 352 balsis · 28 vienumi
- 2019. g. 12. aug. · Andrew Pierce
- https://even.best/lv/l/1216/2000-gadu-nobela-premijas-laureati-fizika

## Populārākie 28

1. **Žoress I. Alferovs** (33 · ▲35 ▼2) — 2000. Pusvadītāju heterostruktūru izstrādei, ko izmanto ātrgaitas un optoelektronikā.
2. **Ēriks A. Kornels** (20 · ▲22 ▼2) — 2001. Par Bozes-Einšteina kondensācijas panākšanu atšķaidītās sārmu atomu gāzēs un agrīniem kondensātu īpašību fundamentālajiem pētījumiem.
3. **Džeks S. Kilbijs** (16 · ▲17 ▼1) — 2000. Par savu daļu integrālās shēmas izgudrošanā.
4. **Aleksejs A. Abrikosovs** (16 · ▲17 ▼1) — 2003. Par novatorisku ieguldījumu supravadītāju un superšķidrumu teorijā.
5. **Herberts Krēmers** (15 · ▲20 ▼5) — 2000. Pusvadītāju heterostruktūru izstrādei, ko izmanto ātrgaitas un optoelektronikā.
6. **Rikardo Džakoni** (15 · ▲17 ▼2) — 2002. Par novatorisku ieguldījumu astrofizikā, kas ir novedis pie kosmisko rentgenstaru avotu atklāšanas.
7. **Volfgangs Keterls** (14 · ▲16 ▼2) — 2001. Par Bozes-Einšteina kondensācijas panākšanu atšķaidītās sārmu atomu gāzēs un agrīniem kondensātu īpašību fundamentālajiem pētījumiem.
8. **Kārlis E. Vīmens** (11 · ▲14 ▼3) — 2001. Par Bozes-Einšteina kondensācijas panākšanu atšķaidītās sārmu atomu gāzēs un agrīniem kondensātu īpašību fundamentālajiem pētījumiem.
9. **Raimonds Deiviss jaunākais.** (11 · ▲12 ▼1) — 2002. Par novatorisku ieguldījumu astrofizikā, jo īpaši kosmisko neitrīno noteikšanā.
10. **Entonijs Dž. Legets** (10 · ▲11 ▼1) — 2003. Par novatorisku ieguldījumu supravadītāju un superšķidrumu teorijā.
11. **Vitālijs L. Ginzburgs** (8 · ▲10 ▼2) — 2003. Par novatorisku ieguldījumu supravadītāju un superšķidrumu teorijā.
12. **Rojs Dž.Glaubers** (8 · ▲9 ▼1) — 2005. Par ieguldījumu optiskās koherences kvantu teorijā.
13. **Džons L. Hols** (8 · ▲8 ▼0) — 2005. Par ieguldījumu lāzera precīzās spektroskopijas, tostarp optiskās frekvences ķemmes tehnikas, attīstībā.
14. **Masatoshi Košiba** (7 · ▲9 ▼2) — 2002. Par novatorisku ieguldījumu astrofizikā, jo īpaši kosmisko neitrīno noteikšanā.
15. **Džordžs E. Smits** (7 · ▲9 ▼2) — 2009. Attēlveidošanas pusvadītāju ķēdes izgudrošanai - CCD sensors.
16. **Joičiro Nambu** (6 · ▲6 ▼0) — 2008. Par spontānas salauztas simetrijas mehānisma atklāšanu subatomiskajā fizikā.
17. **Čārlzs Kūns Kao** (6 · ▲6 ▼0) — 2009. Par revolucionāriem sasniegumiem attiecībā uz gaismas pārraidi optiskās komunikācijas šķiedrās.
18. **Pēteris Grīnbergs** (5 · ▲7 ▼2) — 2007. Par milzu magnētiskās pretestības atklāšanu.
19. **Makoto Kobajaši** (5 · ▲6 ▼1) — 2008. Par lauztās simetrijas izcelsmes atklāšanu, kas paredz vismaz trīs kvarku dzimtu eksistenci dabā.
20. **Toshihide Maskava** (5 · ▲6 ▼1) — 2008. Par lauztās simetrijas izcelsmes atklāšanu, kas paredz vismaz trīs kvarku dzimtu eksistenci dabā.
21. **Vilards S. Boils** (5 · ▲6 ▼1) — 2009. Attēlveidošanas pusvadītāju ķēdes izgudrošanai - CCD sensors.
22. **Teodors V. Henšs** (4 · ▲8 ▼4) — 2005. Par ieguldījumu lāzera precīzās spektroskopijas, tostarp optiskās frekvences ķemmes tehnikas, attīstībā.
23. **Deivids Dž. Gross** (4 · ▲6 ▼2) — 2004. Par asimptotiskās brīvības atklāšanu stiprās mijiedarbības teorijā.
24. **Džons K. Maters** (4 · ▲6 ▼2) — 2006. Par kosmiskā mikroviļņu fona starojuma melnā ķermeņa formas un anizotropijas atklāšanu.
25. **Alberts Ferts** (3 · ▲4 ▼1) — 2007. Par milzu magnētiskās pretestības atklāšanu.
26. **Frenks Vilčeks** (2 · ▲4 ▼2) — 2004. Par asimptotiskās brīvības atklāšanu stiprās mijiedarbības teorijā.
27. **Džordžs F. Smūts** (0 · ▲5 ▼5) — 2006. Par kosmiskā mikroviļņu fona starojuma melnā ķermeņa formas un anizotropijas atklāšanu.
28. **H. Deivids Politzers** (0 · ▲4 ▼4) — 2004. Par asimptotiskās brīvības atklāšanu stiprās mijiedarbības teorijā.

Kā tiek sakārtots šis rangs? Pēc cilvēku balsīm: katrs ▲ pieliek punktu un katrs ▼ atņem vienu. Ikviens var balsot un pievienot to, kas trūkst.
