Pāriet uz saturu
even.best

90. gadu Nobela prēmijas ķīmijā

3 labākie pēc 190 cilvēku balsīm: Eliass Džeimss Korijs · Ričards R. Ernsts · Roberts Kērls. (Atjaunināts 2022. g. 6. sept..)

Visi Nobela prēmijas ķīmijā ieguvēji no 1990. līdz 1999. gadam ar Nobela fonda gada un oficiālo motivāciju. Kurš atklājums, jūsuprāt, ir vissvarīgākais?

Daniela Ospina Rodríguez · · 18 vienumi · 190 balsis · 7 komentāri

Automātiski tulkots (oriģināls šādā valodā: Español). Skatīt oriģinālu

Populārākie 18

  1. 1

    Eliass Džeimss Korijs

    1990. Par organiskās sintēzes teorijas un metodoloģijas izstrādi.

    ▲ 20 ▼ 2

    18
  2. 2

    Ričards R. Ernsts

    1991. Par ieguldījumu augstas izšķirtspējas kodolmagnētiskās rezonanses spektrometrijas metodoloģijas izstrādē.

    ▲ 16 ▼ 0

    16
  3. 3

    Roberts Kērls

    1996. Par fullerēnu atklāšanu.

    ▲ 13 ▼ 1

    12
  4. 4

    Rūdolfs A. Markuss

    1992. Par ieguldījumu elektronu pārneses reakciju teorijā ķīmiskajās sistēmās.

    ▲ 14 ▼ 3

    11
  5. 5

    Džordžs Endrjū Olahs

    1994. Par ieguldījumu karbokācijas ķīmijā.

    ▲ 11 ▼ 0

    11
  6. 6

    Karijs Muliss

    1993. Par ieguldījumu uz DNS balstītu ķīmisko metožu izstrādē [..] par polimerāzes ķēdes reakcijas metodes izgudrošanu.

    ▲ 10 ▼ 3

    7
  7. 7

    Mario Dž. Molina

    1995. Par viņa darbu atmosfēras ķīmijā, īpaši saistībā ar ozona veidošanos un sabrukšanu.

    ▲ 9 ▼ 2

    7
  8. 8

    Maikls Smits

    1993. Par viņa ieguldījumu ķīmisko metožu izstrādē, kuru pamatā ir DNS [..], par viņa fundamentālo ieguldījumu tiešās mutaģenēzes izveidē, pamatojoties uz oligonukleotīdiem, un par viņa proteīnu pētījumu izstrādi.

    ▲ 8 ▼ 1

    7
  9. 9

    Frenks Šervuds Roulends

    1995. Par viņa darbu atmosfēras ķīmijā, īpaši saistībā ar ozona veidošanos un sabrukšanu.

    ▲ 8 ▼ 1

    7
  10. 10

    Harolds Kroto

    1996. Par fullerēnu atklāšanu.

    ▲ 8 ▼ 1

    7
  11. 11

    Valters Kohns

    1998. Par blīvuma funkcionālās teorijas attīstību.

    ▲ 9 ▼ 3

    6
  12. 12

    Pols J. Krucens

    1995. Par viņa darbu atmosfēras ķīmijā, īpaši saistībā ar ozona veidošanos un sabrukšanu.

    ▲ 7 ▼ 1

    6
  13. 13

    Džons E. Vokers

    1997. Adenozīna trifosfāta (ATP) sintēzes pamatā esošā fermentatīvā mehānisma noskaidrošanai.

    ▲ 7 ▼ 2

    5
  14. 14

    Jens C. Skou

    1997. Par pirmo jonu transporta enzīma Na+, K+ -ATPāzes atklāšanu.

    ▲ 6 ▼ 1

    5
  15. 15

    Pols D. Boiers

    1997. Adenozīna trifosfāta (ATP) sintēzes pamatā esošā fermentatīvā mehānisma noskaidrošanai.

    ▲ 5 ▼ 2

    3
  16. 16

    Ričards Smolijs

    1996. Par fullerēnu atklāšanu.

    ▲ 4 ▼ 2

    2
  17. 17

    Ahmeds Zevails

    1999. Viņa pētījumiem par ķīmisko reakciju pārejas stāvokļiem, izmantojot femtosekundes spektroskopiju.

    ▲ 3 ▼ 3

    0
  18. 18

    Džons Popls

    1998. Par skaitļošanas metožu izstrādi kvantu ķīmijā.

    ▲ 1 ▼ 3

    -2

Kā tiek sakārtots šis rangs? Pēc cilvēku balsīm: katrs ▲ pieliek punktu un katrs ▼ atņem vienu. Ikviens var balsot un pievienot to, kas trūkst.

Vai kaut kā trūkst?

Piesakieties, lai pievienotu preci

Komentāri (7)

Piesakieties, lai komentētu

Covadonga Marcos Lozano · Español

Corey y la retrosíntesis, la base de la química orgánica moderna.

Ricardo Pérez · Español

Crutzen, Molina y Rowland salvaron la capa de ozono.

menudeldia_alicante · Español

Kary Mullis y la PCR, que luego conocimos todos en la pandemia.

Paola Castro · Español

Mario Molina, primer mexicano con Nobel de Química, por la capa de ozono.

Rodrigo · Español

Ernst y la resonancia magnética nuclear.

runner_de_barrio · Español

Kroto, Curl y Smalley, el fullereno, ¡una pelota de fútbol de carbono!

Vairāk šādu klasifikāciju