Vecākie pasaules rekordi vieglatlētikā, kas joprojām ir spēkā
3 labākie pēc 0 cilvēku balsīm: Jarmila Kratochvilová, 800 m (1983) · Marita Koha, 400 m (1985) · Jurijs Sedihs, Āmurs (1986). (Atjaunināts 2026. g. 14. sept..)
Jarmila Kratochvilová 1983. gada 800 metri ir izturējuši vairāk nekā 40 gadus, un astoņi no rekordiem tika uzstādīti 1988. gadā vai agrāk. Vecākie nepārspējamie āra pasaules rekordi, no vecākā līdz jaunākajam. Kura nokritīs pirmais?
Automātiski tulkots (oriģināls šādā valodā: Svenska). Skatīt oriģinālu
Populārākie 15
-
1
Jarmila Kratochvilová, 800 m (1983)
1.53,28 Minhenē, vecākais vieglatlētikas rekords.
-
2
Marita Koha, 400 m (1985)
47,60, kas ir vienīgais no viņas 16 pasaules rekordiem.
-
3
Jurijs Sedihs, Āmurs (1986)
86,74 metri.
-
4
Natālija Lisovskaja, lode (1987)
22,63 metri.
-
5
Gaļina Čistjakova, tāllēkšana (1988)
7,52 metri.
-
6
Gabriele Reinša, disks (1988)
76,80 metri.
-
7
Florence Grifita-Džoinere, 100 m (1988)
10,49 sekundes.
-
8
Džekija Džoinere-Kērzē, septiņcīņa (1988)
7291 punkts.
-
9
Florence Grifita-Džoinere, 200 m (1988)
21,34 sekundes Seulā.
-
10
Padomju Savienība, 4 × 400 m sievietēm (1988. g.)
3.15,17.
-
11
Maiks Pauels, tāllēkšana (1991)
8,95 metri PČ Tokijā.
-
12
Havjers Sotomajors, augstlēkšana (1993)
2,45 metri.
-
13
Džonatans Edvardss, Trīs soļi (1995)
18,29 metri.
-
14
Jans Železnijs, šķēps (1996)
98,48 metri.
-
15
Hicham El Guerrouj, 1500 m (1998)
3.26.00.
Kā tiek sakārtots šis rangs? Pēc cilvēku balsīm: katrs ▲ pieliek punktu un katrs ▼ atņem vienu. Ikviens var balsot un pievienot to, kas trūkst.
Vai kaut kā trūkst?
Komentāri (0)
Komentāru vēl nav. Esi pirmais!