# Simona Veila spēcīgākie citāti

“Uzmanība visaugstākajā līmenī ir tas pats, kas lūgšana”, mīlēt svešinieku kā sevi un mīlēt sevi kā svešinieku, kā arī politiskās partijas, kas dvēselēs nogalina patiesības sajūtu: visvairāk citētie Simona Veila teikumi no Gravity un Grace līdz Rooting ar to avotu.

- 27 balsis · 13 vienumi
- 2021. g. 24. nov. · monsieurmanette
- https://even.best/lv/l/5161/simona-veila-specigakie-citati

## Populārākie 13

1. **Laiks ir mūžības tēls, taču tas ir arī mūžības ersacs.** (4 · ▲4 ▼0) — Gravitācija un žēlastība (1947).
2. **Mīlēt svešinieku kā sevi nozīmē kā līdzinieku: mīlēt sevi kā svešinieku.** (3 · ▲3 ▼0) — Gravitācija un žēlastība (1947).
3. **Cilvēku vidū mēs pilnībā atzīstam tikai to cilvēku esamību, kurus mīlam.** (3 · ▲3 ▼0) — Gravitācija un žēlastība (1947).
4. **Uzmanība tās augstākajā līmenī ir tas pats, kas lūgšana. Tas paredz ticību un mīlestību.** (2 · ▲2 ▼0) — Gravitācija un žēlastība (1947).
5. **Vienmēr uzskatiet vīriešus pie varas par bīstamām lietām.** (2 · ▲2 ▼0) — Gravitācija un žēlastība (1947).
6. **Cilvēkam, kurš Visumā būtu viens pats, nebūtu tiesību, bet tikai pienākumi.** (2 · ▲2 ▼0) — Sakņošanās (1949).
7. **Cilvēku, kas darbojas kā indivīdi, apgaismotā labā griba ir vienīgais iespējamais sociālā progresa princips.** (2 · ▲2 ▼0) — Pārdomas par brīvības un sociālās apspiešanas cēloņiem (1934).
8. **Dievs var būt klāt radībā tikai prombūtnes formā.** (1 · ▲1 ▼0) — Gravitācija un žēlastība (1947).
9. **Tīri mīlēt nozīmē piekrist attālumam, tas nozīmē pielūgt attālumu starp sevi un to, ko mīl.** (0 · ▲1 ▼1) — Gravitācija un žēlastība (1947).
10. **Realitātes kritērijs ir tas, ka tā ir cieta un raupja. Mēs tur atrodam prieku, nevis baudu.** (0 · ▲1 ▼1) — Gravitācija un žēlastība (1947).
11. **Partijas ir publiski organizētas struktūras, kas oficiāli izveidotas tā, lai dvēselēs iznīcinātu patiesības un taisnīguma izjūtu.** (0 · ▲1 ▼1) — Piezīme par politisko partiju vispārēju apspiešanu (1940, publicēta 1950).
12. **Nekādā gadījumā nepiekritīšu spriest par piemērotu kādam no saviem līdzcilvēkiem, lai kāds viņš būtu, to, ko es uzskatu par morāli neciešamu sev.** (0 · ▲0 ▼0) — Darba apstākļi (1951).
13. **Nelaime liek mums atzīt par īstu to, ko mēs neticam par iespējamu.** (-2 · ▲0 ▼2) — Gravitācija un žēlastība (1947).

Kā tiek sakārtots šis rangs? Pēc cilvēku balsīm: katrs ▲ pieliek punktu un katrs ▼ atņem vienu. Ikviens var balsot un pievienot to, kas trūkst.