# Visi Nobela prēmijas laureāti fizikā 2020–2025

No melnajiem caurumiem un klimata modeļiem līdz kvantu sapīšanās, attosekundes impulsiem, neironu tīkliem un kvantu efektiem elektriskajās ķēdēs: 17 pētnieki, kuri 2020. gados saņēma Nobela prēmiju fizikā ar Karaliskās Zinātņu akadēmijas pamatojumu. Starp tiem ir Anne L'Huillier no Lundas universitātes, balvas ieguvēja 2023. gadā.

- 76 balsis · 17 vienumi
- 2026. g. 1. febr. · Emil Larsson
- https://even.best/lv/l/5501/visi-nobela-premijas-laureati-fizika-2020-2025

## Populārākie 17

1. **Rodžers Penrouzs (2020)** (9 · ▲9 ▼0) — Apvienotā Karaliste. 2020. gada Nobela prēmija fizikā par atklājumu, ka melno caurumu veidošanās ir stabila vispārējās relativitātes prognoze (Penrose), un par supermasīva kompakta objekta atklāšanu Piena Ceļa centrā (Genzels un Ghezs).
2. **Andrea Ghez (2020)** (6 · ▲6 ▼0) — ASV. 2020. gada Nobela prēmija fizikā par atklājumu, ka melno caurumu veidošanās ir stabila vispārējās relativitātes prognoze (Penrose), un par supermasīva kompakta objekta atklāšanu Piena Ceļa centrā (Genzels un Ghezs). Ceturtā sieviete, kas saņēmusi fizikas balvu.
3. **Klauss Haselmans (2021)** (6 · ▲6 ▼0) — Vācija. 2021. gada Nobela prēmija fizikā par novatorisku ieguldījumu mūsu izpratnē par sarežģītām fiziskām sistēmām, tostarp Zemes klimatu (Manabe un Haselmans) un traucējumu un svārstību mijiedarbību (Parīze).
4. **Alain Aspect (2022)** (6 · ▲6 ▼0) — Francija. 2022. gada Nobela prēmija fizikā par eksperimentiem ar sapinušies fotoniem, kas demonstrēja Bela nevienlīdzības pārtraukšanu un pavēra ceļu kvantu informācijas zinātnei.
5. **Reinhards Genzels (2020)** (5 · ▲6 ▼1) — Vācija. 2020. gada Nobela prēmija fizikā par atklājumu, ka melno caurumu veidošanās ir stabila vispārējās relativitātes prognoze (Penrose), un par supermasīva kompakta objekta atklāšanu Piena Ceļa centrā (Genzels un Ghezs).
6. **Džordžo Parisi (2021)** (5 · ▲6 ▼1) — Itālija. 2021. gada Nobela prēmija fizikā par novatorisku ieguldījumu mūsu izpratnē par sarežģītām fiziskām sistēmām, tostarp Zemes klimatu (Manabe un Haselmans) un traucējumu un svārstību mijiedarbību (Parīze).
7. **Antons Zeilingers (2022)** (4 · ▲4 ▼0) — Austrija. 2022. gada Nobela prēmija fizikā par eksperimentiem ar sapinušies fotoniem, kas demonstrēja Bela nevienlīdzības pārtraukšanu un pavēra ceļu kvantu informācijas zinātnei.
8. **Džons Klausers (2022)** (3 · ▲3 ▼0) — ASV. 2022. gada Nobela prēmija fizikā par eksperimentiem ar sapinušies fotoniem, kas demonstrēja Bela nevienlīdzības pārtraukšanu un pavēra ceļu kvantu informācijas zinātnei.
9. **Ferencs Kraušs (2023)** (3 · ▲3 ▼0) — Ungārija/Austrija. 2023. gada Nobela prēmija fizikā par eksperimentālām metodēm, kas rada attosekundes gaismas impulsus, lai pētītu elektronu dinamiku vielā.
10. **Anne L'Huillier (2023)** (3 · ▲3 ▼0) — Francija/Zviedrija. 2023. gada Nobela prēmija fizikā par eksperimentālām metodēm, kas rada attosekundes gaismas impulsus, lai pētītu elektronu dinamiku vielā. Lundas universitātes profesors; piektā sieviete, kas saņēmusi fizikas balvu.
11. **Džefrijs Hintons (2024)** (2 · ▲3 ▼1) — Kanāda/Lielbritānija. 2024. gada Nobela prēmija fizikā par fundamentāliem atklājumiem un izgudrojumiem, kas nodrošina mašīnmācīšanos ar mākslīgiem neironu tīkliem. Bieži sauc par AI krusttēvu.
12. **Sjukuro Manabe (2021)** (1 · ▲2 ▼1) — Japāna/ASV. 2021. gada Nobela prēmija fizikā par novatorisku ieguldījumu mūsu izpratnē par sarežģītām fiziskām sistēmām, tostarp Zemes klimatu (Manabe un Haselmans) un traucējumu un svārstību mijiedarbību (Parīze).
13. **Pjērs Agostini (2023)** (1 · ▲2 ▼1) — Francija/ASV. 2023. gada Nobela prēmija fizikā par eksperimentālām metodēm, kas rada attosekundes gaismas impulsus, lai pētītu elektronu dinamiku vielā.
14. **Džons M. Martinis (2025)** (0 · ▲1 ▼1) — ASV. 2025. gada Nobela prēmija fizikā par makroskopiskas kvantu mehāniskās tunelēšanas un enerģijas kvantēšanas atklāšanu elektriskā ķēdē.
15. **Džons Klārks (2025)** (-1 · ▲1 ▼2) — Lielbritānija/ASV. 2025. gada Nobela prēmija fizikā par makroskopiskas kvantu mehāniskās tunelēšanas un enerģijas kvantēšanas atklāšanu elektriskā ķēdē.
16. **Mišels H. Devorē (2025)** (-1 · ▲1 ▼2) — Francija/ASV. 2025. gada Nobela prēmija fizikā par makroskopiskas kvantu mehāniskās tunelēšanas un enerģijas kvantēšanas atklāšanu elektriskā ķēdē.
17. **Džons Hopfīlds (2024)** (-2 · ▲1 ▼3) — ASV. 2024. gada Nobela prēmija fizikā par fundamentāliem atklājumiem un izgudrojumiem, kas nodrošina mašīnmācīšanos ar mākslīgiem neironu tīkliem.

Kā tiek sakārtots šis rangs? Pēc cilvēku balsīm: katrs ▲ pieliek punktu un katrs ▼ atņem vienu. Ikviens var balsot un pievienot to, kas trūkst.