Nobela prēmijas laureāti fizikā no 1940. līdz 1959. gadam
3 labākie pēc 37 cilvēku balsīm: Otto Šterns · Izidors Īzaks Rabī · Frits Zernike. (Atjaunināts 2020. g. 29. jūn..)
Visi Nobela prēmijas laureāti fizikā no 1940. līdz 1959. gadam ar Nobela fonda gada un oficiālo motivāciju. Kurš atklājums, jūsuprāt, ir vissvarīgākais?
Automātiski tulkots (oriģināls šādā valodā: Español). Skatīt oriģinālu
Populārākie 27
-
1
Otto Šterns
1943. Par ieguldījumu molekulārā stara metodes izstrādē un protona magnētiskā momenta atklāšanā.
-
2
Izidors Īzaks Rabī
1944. Par savu rezonanses metodi atomu kodolu magnētisko īpašību fiksēšanai.
-
3
Frits Zernike
1953. Par fāzu kontrasta metodes demonstrēšanu un īpaši par fāzes kontrasta mikroskopa izgudrojumu.
-
4
Persijs Viljamss Bridžmens
1946. Par aparāta izgudrošanu ārkārtīgi augsta spiediena radīšanai un par atklājumiem, ko viņš veica saistībā ar to augstspiediena fizikas jomā.
-
5
Hideki Jukava
1949. Par viņa prognozi par mezonu eksistenci, pamatojoties uz viņa teorētisko darbu par kodolspēkiem.
-
6
Sesils Frenks Pauels
1950. Par fotometodes izstrādi kodolprocesu pētīšanai un atklājumiem par mezoniem, kas izgatavoti, izmantojot šo metodi.
-
7
Ernests Tomass Sintons Voltons
1951. Par novatorisko darbu, ko viņi veica pie atomu kodolu transmutācijas, ko mākslīgi paātrina subatomiskās daļiņas.
-
8
Viliss Eižens Lambs
1955. Par atklājumiem par ūdeņraža spektra smalko struktūru.
-
9
Valters Hausrs Breteins
1956. Par pētījumiem par pusvadītājiem un atklājumiem par tranzistora efektu.
-
10
Volfgangs Pauli
1945. Par izslēgšanas principa, saukta arī par Pauli principu, atklāšanu.
-
11
Patriks Meinards Stjuarts Blekets
1948. Par Vilsona izstrādātās mākoņu kameras metodes izstrādi un atklājumiem kodolfizikas un kosmiskā starojuma jomā.
-
12
Edvards Mills Pērsels
1952. Par jaunu kodolmagnētiskās precizitātes metožu izstrādi un ar to saistītajiem atklājumiem.
-
13
Makss dzimis
1954. Par viņa fundamentālajiem pētījumiem kvantu mehānikā un jo īpaši par viļņu funkcijas statistisko interpretāciju.
-
14
Valters Bote
1954. Par nejaušības metodes izstrādi un ar to saistītajiem atklājumiem.
-
15
Igors Tamms
1958. Par Čerenkova efekta atklāšanu un interpretāciju.
-
16
Džons Duglass Kokkrofts
1951. Par novatorisko darbu, ko viņi veica pie atomu kodolu transmutācijas, ko mākslīgi paātrina subatomiskās daļiņas.
-
17
Fēlikss Blohs
1952. Par jaunu kodolmagnētiskās precizitātes metožu izstrādi un ar to saistītajiem atklājumiem.
-
18
Polikarps Kušs
1955. Precīzai elektrona magnētiskā momenta noteikšanai.
-
19
Džons Bārdīns
1956. Par pētījumiem par pusvadītājiem un atklājumiem par tranzistora efektu.
-
20
Čeņ Nin Jaņ
1957. Par viņa dziļo tā saukto paritātes likumu izpēti, kas ir novedusi pie svarīgiem atklājumiem par elementārdaļiņām.
-
21
Tsung Dao Lī
1957. Par viņa dziļo tā saukto paritātes likumu izpēti, kas ir novedusi pie svarīgiem atklājumiem par elementārdaļiņām.
-
22
Pāvels Čerenkovs
1958. Par Čerenkova efekta atklāšanu un interpretāciju.
-
23
Iļja Frenks
1958. Par Čerenkova efekta atklāšanu un interpretāciju.
-
24
Ouens Čemberlens
1959. Par antiprotona atklāšanu.
-
25
Edvards Viktors Epltons
1947. Par saviem pētījumiem par atmosfēras augšējo slāņu fiziku, īpaši par tā sauktā Appleton slāņa atklāšanu.
-
26
Viljams Bredfords Šoklijs
1956. Par pētījumiem par pusvadītājiem un atklājumiem par tranzistora efektu.
-
27
Emilio Džino Segre
1959. Par antiprotona atklāšanu.
Kā tiek sakārtots šis rangs? Pēc cilvēku balsīm: katrs ▲ pieliek punktu un katrs ▼ atņem vienu. Ikviens var balsot un pievienot to, kas trūkst.
Vai kaut kā trūkst?
Komentāri (8)
Bardeen ganaría otra vez en 1972, el único con dos en Física.
Yang y Lee, rompiendo la paridad, eran jovencísimos.
Shockley, Bardeen y Brattain, el transistor, el invento del siglo.
Lista muy completa, gracias.
Max Born esperó años para su Nobel.
Pauli y el principio de exclusión, genio con muy mal carácter.
Yukawa, el primer japonés en ganar un Nobel.
Cherenkov y la luz azul de los reactores.