80. gadu Nobela prēmijas laureāti fizikā
3 labākie pēc 31 cilvēku balsīm: Val Logsdon Fitch · Kenets G. Vilsons · Nikolass Blūmbergens. (Atjaunināts 2019. g. 25. nov..)
Katrs Nobela prēmijas laureāts fizikā laikā no 1980. līdz 1989. gadam, norādot gadu un Nobela fonda oficiālo atsauci. Kurš atklājums, jūsuprāt, bija vissvarīgākais?
Automātiski tulkots (oriģināls šādā valodā: English). Skatīt oriģinālu
Populārākie 22
-
1
Val Logsdon Fitch
1980. Par fundamentālo simetrijas principu pārkāpumu atklāšanu neitrālu K-mezonu sabrukšanā.
-
2
Kenets G. Vilsons
1982. Par savu teoriju par kritiskām parādībām saistībā ar fāzu pārejām.
-
3
Nikolass Blūmbergens
1981. Par ieguldījumu lāzerspektroskopijas attīstībā.
-
4
Saimons van der Mērs
1984. Par viņu izšķirošo ieguldījumu lielajā projektā, kura rezultātā tika atklātas lauka daļiņas W un Z, vājas mijiedarbības komunikatori.
-
5
K. Aleksandrs Millers
1987. Par nozīmīgo izrāvienu supravadītspējas atklāšanā keramikas materiālos.
-
6
Normens F. Remzijs
1989. Par atdalīto svārstību lauku metodes izgudrošanu un izmantošanu ūdeņraža maserā un citos atompulksteņos.
-
7
Džeimss Vatsons Kronins
1980. Par fundamentālo simetrijas principu pārkāpumu atklāšanu neitrālu K-mezonu sabrukšanā.
-
8
Artūrs Leonards Šolovs
1981. Par ieguldījumu lāzerspektroskopijas attīstībā.
-
9
Kai M. Zigbāns
1981. Par ieguldījumu augstas izšķirtspējas elektronu spektroskopijas attīstībā.
-
10
Viljams Alfrēds Faulers
1983. Par viņa teorētiskajiem un eksperimentālajiem pētījumiem par kodolreakcijām, kas ir svarīgas Visuma ķīmisko elementu veidošanā.
-
11
Klauss fon Klicings
1985. Par kvantētā Hola efekta atklāšanu.
-
12
Ernsts Ruska
1986. Par viņa fundamentālo darbu elektronu optikā un par pirmā elektronu mikroskopa izstrādi.
-
13
J. Georgs Bednorcs
1987. Par nozīmīgo izrāvienu supravadītspējas atklāšanā keramikas materiālos.
-
14
Leons M. Ledermans
1988. Par neitrīno staru metodi un leptonu dubultās struktūras demonstrāciju, atklājot miona neitrīno.
-
15
Džeks Šteinbergers
1988. Par neitrīno staru metodi un leptonu dubultās struktūras demonstrāciju, atklājot miona neitrīno.
-
16
Hanss G. Dehmelts
1989. Par jonu lamatas tehnikas izstrādi.
-
17
Subrahmanjans Čandrasekhars
1983. Par zvaigžņu uzbūvei un evolūcijai svarīgu fizisko procesu teorētiskajiem pētījumiem.
-
18
Gerds Binigs
1986. Par skenējošā tuneļa mikroskopa dizainu.
-
19
Heinrihs Rorers
1986. Par skenējošā tuneļa mikroskopa dizainu.
-
20
Volfgangs Pols
1989. Par jonu lamatas tehnikas izstrādi.
-
21
Melvins Švarcs
1988. Par neitrīno staru metodi un leptonu dubultās struktūras demonstrāciju, atklājot miona neitrīno.
-
22
Karlo Rubija
1984. Par viņu izšķirošo ieguldījumu lielajā projektā, kura rezultātā tika atklātas lauka daļiņas W un Z, vājas mijiedarbības komunikatori.
Kā tiek sakārtots šis rangs? Pēc cilvēku balsīm: katrs ▲ pieliek punktu un katrs ▼ atņem vienu. Ikviens var balsot un pievienot to, kas trūkst.
Vai kaut kā trūkst?
Komentāri (5)
Rubbia and van der Meer, W and Z bosons at CERN.
Binnig and Rohrer, the scanning tunnelling microscope, beautiful science.
Von Klitzing and the quantum Hall effect, a classic.
Chandrasekhar finally recognised, decades after his limit.
Bednorz and Müller won just one year after their discovery, record speed.