Nobela prēmijas ķīmijā laureāti no 1901. līdz 1919. gadam
3 labākie pēc 27 cilvēku balsīm: Hermanis Emīls Fišers · Jēkabs Henriks van 't Hofs · Svante Augusts Arrēnijs. (Atjaunināts 2019. g. 19. febr..)
Katrs Nobela prēmijas ķīmijā laureāts laikā no 1901. līdz 1919. gadam, norādot gadu un Nobela fonda oficiālo atsauci. Kurš atklājums, jūsuprāt, bija vissvarīgākais?
Automātiski tulkots (oriģināls šādā valodā: English). Skatīt oriģinālu
Populārākie 17
-
1
Hermanis Emīls Fišers
1902. Atzinību par ārkārtējiem pakalpojumiem, ko viņš sniedzis ar savu darbu pie cukura un purīna sintēzes.
-
2
Jēkabs Henriks van 't Hofs
1901. Atzinību par izcilajiem pakalpojumiem, ko viņš sniedzis, atklājot ķīmiskās dinamikas un osmotiskā spiediena likumus šķīdumos.
-
3
Svante Augusts Arrēnijs
1903. Atzīstot ārkārtējos pakalpojumus, ko viņš ir devis ķīmijas attīstībai ar savu elektrolītisko disociācijas teoriju.
-
4
Anrī Moisāns
1906. Atzinību par viņa sniegtajiem lielajiem pakalpojumiem fluora elementa izpētē un izolācijā, kā arī par viņa vārdā nosauktās elektriskās krāsns pieņemšanu zinātnes vajadzībām.
-
5
Vilhelms Ostvalds
1909. Atzinība par viņa darbu pie katalīzes un par viņa ķīmisko līdzsvaru un reakcijas ātrumu regulējošo pamatprincipu pētījumiem.
-
6
Teodors Viljams Ričardss
1914. Atzīstot viņa precīzos daudzu ķīmisko elementu atommasas noteikšanu.
-
7
Viljams Remzijs
1904. Par atzinību par viņa pakalpojumiem inerto gāzveida elementu atklāšanā gaisā un to vietas noteikšanā periodiskajā sistēmā.
-
8
Ādolfs fon Bēiers
1905. Atzinība par viņa pakalpojumiem organiskās ķīmijas un ķīmiskās rūpniecības attīstībā, pateicoties darbam pie organiskām krāsvielām un hidroaromātiskajiem savienojumiem.
-
9
Eduards Buhners
1907. Par bioķīmiskiem pētījumiem un bezšūnu fermentācijas atklāšanu.
-
10
Ernests Rezerfords
1908. Par pētījumiem par elementu sadalīšanos un radioaktīvo vielu ķīmiju.
-
11
Marija Kirī, dzimusi Sklodovska
1911. Atzinību par viņas nopelniem ķīmijas attīstībā, atklājot rādija un polonija elementus, izolējot rādiju un pētot šī ievērojamā elementa dabu un savienojumus.
-
12
Viktors Grignards
1912. Par tā sauktā Grinārda reaģenta atklāšanu, kas pēdējos gados ir ievērojami veicinājis organiskās ķīmijas progresu.
-
13
Pols Sabatjē
1912. Par savu organisko savienojumu hidrogenēšanas metodi smalki sadalītu metālu klātbūtnē, kā rezultātā organiskās ķīmijas progress pēdējos gados ir ievērojami progresējis.
-
14
Otto Valahs
1910. Atzinība par viņa nopelniem organiskajā ķīmijā un ķīmiskajā rūpniecībā par pionieru darbu aliciklisko savienojumu jomā.
-
15
Alfrēds Verners
1913. Atzinību par viņa darbu pie atomu saistīšanas molekulās, ar kuru viņš ir atklājis jaunu gaismu agrākos pētījumos un pavēris jaunas pētniecības jomas, īpaši neorganiskajā ķīmijā.
-
16
Frics Hābers
1918. Amonjaka sintēzei no tā elementiem.
-
17
Ričards Mārtins Vilšteters
1915. Par pētījumiem par augu pigmentiem, īpaši hlorofilu.
Kā tiek sakārtots šis rangs? Pēc cilvēku balsīm: katrs ▲ pieliek punktu un katrs ▼ atņem vienu. Ikviens var balsot un pievienot to, kas trūkst.
Vai kaut kā trūkst?
Komentāri (9)
Marie Curie's second Nobel, in a different science!
Ostwald and catalysis, foundational.
Emil Fischer, sugars and purines.
Ramsay and the noble gases.
Rutherford won in chemistry even though he considered himself a physicist.
Grignard reagents, every organic chemistry student knows them.
Fritz Haber's prize is a complicated one...
Arrhenius and the greenhouse effect, way ahead of his time.
Van 't Hoff, first ever Chemistry Nobel.