20. gadsimta 20. gadu Nobela prēmijas ķīmijā
3 labākie pēc 61 cilvēku balsīm: Valters Nernsts · Frics Pregls · Frederiks Sodijs. (Atjaunināts 2023. g. 3. febr..)
Visi Nobela prēmijas ķīmijā ieguvēji laikā no 1920. līdz 1929. gadam ar Nobela fonda gada un oficiālo motivāciju. Kurš atklājums, jūsuprāt, ir vissvarīgākais?
Automātiski tulkots (oriģināls šādā valodā: Español). Skatīt oriģinālu
Populārākie 10
-
1
Valters Nernsts
1920. Par darbu termodinamikā.
-
2
Frics Pregls
1923. Par organisko vielu mikroanalīzes metodes izgudrojumu.
-
3
Frederiks Sodijs
1921. Par ieguldījumu radioaktīvo vielu ķīmijas izzināšanā un pētījumiem par izotopu izcelsmi un dabu.
-
4
Heinrihs Oto Vīlands
1927. Par žultsskābju un radniecīgo vielu struktūras pētījumiem.
-
5
Rihards Ādolfs Zigmondijs
1925. Par viņa demonstrējumu par koloidālo šķīdumu neviendabīgumu un izmantoto metodi, kas kopš tā laika ir fundamentāla koloīdu ķīmijā.
-
6
Ādolfs Otto Reinholds Vindauss
1928. Par pētījumiem par steroīdu uzbūvi un to saistību ar vitamīniem.
-
7
Artūrs Hārdens
1929. Par darbu pie cukuru raudzēšanas un fermentu fermentācijas.
-
8
Teodors Švedbergs
1926. Par darbu pie izkliedētām sistēmām.
-
9
Hanss fon Eilers-Čelpēns
1929. Par darbu pie cukuru raudzēšanas un fermentu fermentācijas.
-
10
Frensiss Viljams Astons
1922. Par viņa atklāšanu, izmantojot masspektrometru, liela skaita neradioaktīvu elementu izotopus un par viņa apgalvojumu par vesela skaitļa likumu (atomu svars ir ūdeņraža atomu svara daudzkārtnis).
Kā tiek sakārtots šis rangs? Pēc cilvēku balsīm: katrs ▲ pieliek punktu un katrs ▼ atņem vienu. Ikviens var balsot un pievienot to, kas trūkst.
Vai kaut kā trūkst?
Komentāri (5)
Muy buena selección.
Aston y el espectrómetro de masas.
Nernst y la tercera ley de la termodinámica.
Svedberg y la ultracentrífuga.
Soddy acuñó la palabra «isótopo».