80. gadu Nobela prēmijas ķīmijā laureāti
3 labākie pēc 62 cilvēku balsīm: Valters Gilberts · Pauls Bergs · Frederiks Sangers. (Atjaunināts 2019. g. 14. dec..)
Katrs Nobela prēmijas ķīmijā laureāts laika posmā no 1980. līdz 1989. gadam, norādot gadu un Nobela fonda oficiālo atsauci. Kurš atklājums, jūsuprāt, bija vissvarīgākais?
Automātiski tulkots (oriģināls šādā valodā: English). Skatīt oriģinālu
Populārākie 21
-
1
Valters Gilberts
1980. Par viņu ieguldījumu bāzes secību noteikšanā nukleīnskābēs.
-
2
Pauls Bergs
1980. Par viņa fundamentālajiem pētījumiem par nukleīnskābju bioķīmiju, īpaši attiecībā uz rekombinanto DNS.
-
3
Frederiks Sangers
1980. Par viņu ieguldījumu bāzes secību noteikšanā nukleīnskābēs.
-
4
Ārons Klūgs
1982. Par kristalogrāfiskās elektronmikroskopijas izstrādi un bioloģiski svarīgu nukleīnskābju-olbaltumvielu kompleksu strukturālo noskaidrošanu.
-
5
Keniči Fukui
1981. Par viņu patstāvīgi izstrādātajām teorijām par ķīmisko reakciju norisi.
-
6
Žans Marī Lēns
1987. Par to izstrādi un izmantošanu molekulām ar struktūrai specifisku mijiedarbību ar augstu selektivitāti.
-
7
Henrijs Taube
1983. Par darbu pie elektronu pārneses reakciju mehānismiem, īpaši metālu kompleksos.
-
8
Roberts Brūss Merifīlds
1984. Par metodoloģijas izstrādi ķīmiskai sintēzei uz cietas matricas.
-
9
Herberts A. Hauptmans
1985. Par izciliem sasniegumiem kristālu struktūru noteikšanas tiešo metožu izstrādē.
-
10
Džeroms Kārle
1985. Par izciliem sasniegumiem kristālu struktūru noteikšanas tiešo metožu izstrādē.
-
11
Roberts Hūbers
1988. Par to fotosintēzes reakcijas centra trīsdimensiju struktūras noteikšanu.
-
12
Roalds Hofmanis
1981. Par viņu patstāvīgi izstrādātajām teorijām par ķīmisko reakciju norisi.
-
13
Džons C. Polānī
1986. Par ieguldījumu ķīmisko elementāro procesu dinamikā.
-
14
Čārlzs J. Pedersens
1987. Par to izstrādi un izmantošanu molekulām ar struktūrai specifisku mijiedarbību ar augstu selektivitāti.
-
15
Hartmuts Mišels
1988. Par to fotosintēzes reakcijas centra trīsdimensiju struktūras noteikšanu.
-
16
Donalds Dž.Krams
1987. Par to izstrādi un izmantošanu molekulām ar struktūrai specifisku mijiedarbību ar augstu selektivitāti.
-
17
Juaņa T. Lī
1986. Par ieguldījumu ķīmisko elementāro procesu dinamikā.
-
18
Johans Deisenhofers
1988. Par to fotosintēzes reakcijas centra trīsdimensiju struktūras noteikšanu.
-
19
Sidnijs Altmens
1989. Par RNS katalītisko īpašību atklāšanu.
-
20
Tomass Čehs
1989. Par RNS katalītisko īpašību atklāšanu.
-
21
Dudlijs R. Heršbahs
1986. Par ieguldījumu ķīmisko elementāro procesu dinamikā.
Kā tiek sakārtots šis rangs? Pēc cilvēku balsīm: katrs ▲ pieliek punktu un katrs ▼ atņem vienu. Ikviens var balsot un pievienot to, kas trūkst.
Vai kaut kā trūkst?
Komentāri (5)
Herschbach, Lee and Polanyi, molecular beams.
Paul Berg and recombinant DNA.
Hauptman and Karle, a mathematician winning in chemistry.
Sanger's second Nobel, sequencing DNA.
Fukui and Hoffmann, frontier orbitals.